Aswamedha Parva, Mahabharata/Book 14 Chapter 8
From Jatland Wiki
Contents |
Mahabharata/Book 14 Chapter 8:English
Section VIII
"Samvarta said, "There is a peak named Munjaban on the summits of the Himalaya mountains, where the adorable Lord of Uma (Mahadeva) is constantly engaged in austere devotional exercises. There the mighty and worshipful god of great puissance, accompanied by his consort Uma, and armed with his trident, surrounded by wild goblins of many sorts, pursuing his random wish or fancy, constantly resides in the shade of giant forest trees, or in the caves, or on the rugged peaks of the great mountain. And there the Rudras, the Saddhyas, Viswedevas, the Vasus, Yama, Varuna, and Kuvera with all his attendants, and the spirits and goblins, and the two Aswins, the Gandharvas, the Apsaras, the Yakshas, as also the celestial sages, the Sun-gods, as well as the gods presiding over the winds, and evil spirits of all sorts, worship the high-souled lord of Uma, possessed of diverse characteristics. And there, O king, the adorable god sports with the wild and playful followers of Kuvera, possessed of weird and ghostly appearances. Glowing with its own splendour, that mountain looks resplendent as the morning sun. And no creature with his natural eyes made of flesh, can ever ascertain its shape or configuration, and neither heat nor cold prevails there, nor doth the sun shine nor do the winds blow. And, O king, neither doth senility nor hunger, nor thirst, nor death, nor fear afflict any one at that place. And, O foremost of conquerors, on all sides of that mountain, there exist mines of gold, resplendent as the rays of the sun. And O king, the attendants of Kuvera, desirous of doing good to him, protect these mines of gold from intruders, with uplifted arms. Hie thee thither, and appease that adorable god who is known by the names of
Sarva, Bedha, Rudra, Sitikantha, Surapa, Suvarcha, Kapardi, Karala, Haryyaksha, Varada, Tryaksha, Pushnodantabhid, Vamana, Siva, Yamya, Avyaktarupa, Sadvritta, Sankara, Kshemya, Harikesa, Sthanu, Purusha, Harinetra, Munda, Krishna, Uttarana, Bhaskara, Sutirtha, Devadeva, Ranha, Ushnishi, Suvaktra, Sahasraksha, Midhvan, Girisa, Prasanta, Yata, Chiravasa, Vilwadanda, Siddha, Sarvadandadhara, Mriga, Vyadha,
p. 11
[paragraph continues] Mahan, Dhanesa, Bhava, Vara, Somavaktra, Siddhamantra, Chakshu, Hiranyavahu, Ugra, Dikpati, Lelihana, Goshtha, Shiddhamantra, Vrishnu, Pasupati, Bhutapati, Vrisha, Matribhakta, Senani, Madhyama, Sruvahasta, Yati, Dhanwi, Bhargava, Aja, Krishnanetra, Virupaksha, Tikshnadanshtra, Tikshna, Vaiswanaramukha, Mahadyuti, Ananga, Sarva, Dikpati, Bilohita, Dipta, Diptaksha, Mahauja, Vasuretas, Suvapu, Prithu, Kritivasa, Kapalmali, Suvarnamukuta, Mahadeva, Krishna, Tryamvaka, Anagha, Krodhana, Nrisansa, Mridu, Vahusali, Dandi, Taptatapa, Akrurakarma, Sahasrasira, Sahasra-charana, Swadha-swarupa, Vahurupa, Danshtri, Pinaki, Mahadeva, Mahayogi, Avyaya, Trisulahasta, Varada, Tryamvaka, Bhuvaneswara, Tripuraghna, Trinayana, Trilokesa, Mahanja, Sarvabhuta-prabhava, Sarvabhuta-dharana, Dharanidhara, Isana, Sankara, Sarva, Siva, Visveswara, Bhava, Umapati, Pasupati, Viswarupa, Maheswara, Virupaksha, Dasabhuja, Vrishavadhwaja, Ugra, Sthanu, Siva, Rudra, Sarva, Girisa, Iswara, Sitakantha, Aja, Sukra, Prithu, Prithuhara, Vara, Viswarupa, Virupaksha, Vahurupa, Umapati, Anangangahara, Hara, Saranya, Mahadeva, Chaturmukha. There bowing unto that deity, must thou crave his protection. And thus, O prince, making thy submission to that high-souled Mahadeva of great energy, shalt thou acquire that gold. And the men who go there thus, succeed in obtaining the gold. Thus instructed, Marutta, the son of Karandhama, did as he was advised. And made superhuman arrangements for the performance of his sacrifice. And artisans manufactured vessels of gold for that sacrifice. And Vrihaspati too, hearing of the prosperity of Marutta, eclipsing that of the gods, became greatly grieved at heart, and distressed at the thought that his rival Samvarta should become prosperous, became sick at heart, and the glow of his complexion left him, and his frame became emaciated. And when the lord of the gods came to know that Vrihaspati was much aggrieved, he went to him attended by the Immortals and addressed him thus."
Mahabharata/Book 14 Chapter 8:Sanskrit
1 [स]
गिरेर हिमवतः पृष्ठे पुञ्जवान नाम पर्वतः
तप्यते यत्र भगवांस तपॊनित्यम उमापतिः
2 वनस्पतीनां मूलेषु टङ्केषु शिखरेषु च
गुहासु शैलराजस्य यदाकामं यदासुखम
3 उमा सहायॊ भगवान यत्र नित्यं महेश्वरः
आस्ते शूली महातेजा नाना भूतगणावृतः
4 तत्र रुथ्राश च साध्याश च विश्वे ऽद वसवस तदा
यमश च वरुणश चैव कुबेरश च सहानुगः
5 भूतानि च पिशाचाश चनासत्याव अश्विनाव अपि
गन्धर्वाप्सरसश चैव यक्षा थेवर्षयस तदा
6 आथित्या मरुतश चैव यातुधानाश च सर्वशः
उपासन्ते महात्मानं बहुरूपम उमापतिम
7 रमते भगवांस तत्र कुबेरानुचरैः सह
विकृतैर विकृताकारैः करीडथ्भिः पृदिवीपते
शरिया जवलन थृश्यते वै बालाथित्य समथ्युतिः
8 न रूपं थृश्यते तस्य संस्दानं वा कदं चन
निर्थेष्टुं पराणिभिः कैश चित पराकृतैर मांसलॊचनैः
9 नॊष्णं न शिशिरं तत्र न वायुर न च भास्करः
न जरा कषुत्पिपासे वा न मृत्युर न भयं नृप
10 तस्य शैलस्य पार्श्वेषु सर्वेषु जयतां वर
धातवॊ जातरूपस्य रश्मयः सवितुर यदा
11 रक्ष्यन्ते ते कुबेरस्य सहायैर उथ्यतायुधैः
चिकीर्षथ्भिः परियं राजन कुबेरस्य महात्मनः
12 तस्मै भगवते कृत्वा नमः शर्वाय वेधसे
रुथ्राय शितिकण्ठाय सुरूपाय सुवर्चसे
13 कपर्दिने करालाय हर्यक्ष्णे वरदाय च
तर्यक्ष्णे पूष्णॊ दन्तभिदे वामनाय शिवाय च
14 याम्यायाव्यक्त केशाय सथ्वृत्ते शंकराय च
कषेम्याय हरि नेत्राय सदाणवे पुरुषाय च
15 हरि केशाय मुण्डाय कृशायॊत्तारणाय च
भास्कराय सुतीर्दाय देवदेवाय रंहसे
16 उष्णीषिणे सुवक्त्राय सहस्राक्षाय मीढुषे
गिरिशाय परशान्ताय यतये चीरवाससे
17 बिल्वथण्डाय सिथ्धाय सर्वथण्डधराय च
मृगव्याधाय महते धन्विने ऽद भवाय च
18 वराय सौम्य वक्त्राय पशुहस्ताय वर्षिणे
हिरण्यबाहवे राजन्न उग्राय पतये थिशाम
19 पशूनां पतये चैव भूतानां पतये तदा
वृषाय मातृभक्ताय सेनान्ये मध्यमाय च
20 सरुव हस्ताय पतये धन्विने भार्गवाय च
अजाय कृष्ण नेत्राय विरूपाक्षाय चैव ह
21 तीक्ष्णथंष्ट्राय तीक्ष्णाय वैश्वानर मुखाय च
महाथ्युतये ऽनङ्गाय सर्वाङ्गाय परजावते
22 तदा शुक्राधिपतये पृदवे कृत्ति वाससे
कपालमालिने नित्यं सुवर्णमुकुटाय च
23 महाथेवाय कृष्णाय तर्यम्बकायानघाय च
करॊधनाय नृशंसाय मृथवे बाहुशालिने
24 थण्डिने तप्ततपसे तदैव करूरकर्मणे
सहस्रशिरसे चैव सहस्रचरणाय च
नमः सवधा सवरूपाय बहुरूपाय थंष्ट्रिणे
25 पिनाकिनं महादेवं महायॊगिनम अव्ययम
तरिशूलपाणिं वरदं तयम्बकं भुवनेश्वरम
26 तरिपुरघ्नं तरिनयनं तरिलॊकेशं महौजसम
परभवं सर्वभूतानां धारणं धरणीधरम
27 ईशानं शंकरं सर्वं शिवं विश्वेश्वरं भवम
उमापतिं पशुपतिं विश्वरूपं महेश्वरम
28 विरूपाक्षं थश भुजं तिष्यगॊवृषभध्वजम
उग्रं सथाणुं शिवं घॊरं शर्वं गौरी शमीश्वरम
29 शितिकण्ठम अजं शुक्रं पृदुं पृदु हरं हरम
विश्वरूपं विरूपाक्षं बहुरूपम उमापतिम
30 परणम्य शिरसा थेवम अनङ्गाङ्गहरं हरम
शरण्यं शरणं याहि महाथेवं चतुर्मुखम
31 एवं कृत्वा नमस तस्मै महाथेवाय रंहसे
महात्मने कषितिपते तत सुवर्णम अवाप्स्यसि
सुवर्णम आहरिष्यन्तस तत्र गच्छन्तु ते नराः
32 [व]
इत्य उक्तः स वचस तस्य चक्रे कारंधमात्मजः
ततॊ ऽतिमानुषं सर्वं चक्रे यज्ञस्य संविधिम
सौवर्णानि च भाण्डानि संचक्रुस तत्र शिल्पिनः
33 बृहस्पतिस तु तां शरुत्वा मरुत्तस्य महीपतेः
समृथ्धिमति थेवेभ्यः संतापम अकरॊथ भृशम
34 स तप्यमानॊ वैवर्ण्यं कृशत्वं चागमत परम
भविष्यति हि मे शत्रुः संवर्तॊ वसुमान इति
35 तं शरुत्वा भृशसंतप्तं थेवराजॊ बृहस्पतिम
अभिगम्यामर वृतः परॊवाचेथं वचस तथा
Mahabharata/Book 14 Chapter 8:Transliteration
1 [s]
girer himavataḥ pṛṣṭhe puñjavān nāma parvataḥ
tapyate yatra bhagavāṃs taponityam umāpatiḥ
2 vanaspatīnāṃ mūleṣu ṭaṅkeṣu śikhareṣu ca
guhāsu śailarājasya yathākāmaṃ yathāsukham
3 umā sahāyo bhagavān yatra nityaṃ maheśvaraḥ
āste śūlī mahātejā nānā bhūtagaṇāvṛtaḥ
4 tatra rudrāś ca sādhyāś ca viśve 'tha vasavas tathā
yamaś ca varuṇaś caiva kuberaś ca sahānugaḥ
5 bhūtāni ca piśācāś canāsatyāv aśvināv api
gandharvāpsarasaś caiva yakṣā devarṣayas tathā
6 ādityā marutaś caiva yātudhānāś ca sarvaśaḥ
upāsante mahātmānaṃ bahurūpam umāpatim
7 ramate bhagavāṃs tatra kuberānucaraiḥ saha
vikṛtair vikṛtākāraiḥ krīḍadbhiḥ pṛthivīpate
śriyā jvalan dṛśyate vai bālāditya samadyutiḥ
8 na rūpaṃ dṛśyate tasya saṃsthānaṃ vā kathaṃ cana
nirdeṣṭuṃ prāṇibhiḥ kaiś cit prākṛtair māṃsalocanaiḥ
9 noṣṇaṃ na śiśiraṃ tatra na vāyur na ca bhāskaraḥ
na jarā kṣutpipāse vā na mṛtyur na bhayaṃ nṛpa
10 tasya śailasya pārśveṣu sarveṣu jayatāṃ vara
dhātavo jātarūpasya raśmayaḥ savitur yathā
11 rakṣyante te kuberasya sahāyair udyatāyudhaiḥ
cikīrṣadbhiḥ priyaṃ rājan kuberasya mahātmanaḥ
12 tasmai bhagavate kṛtvā namaḥ śarvāya vedhase
rudrāya śitikaṇṭhāya surūpāya suvarcase
13 kapardine karālāya haryakṣṇe varadāya ca
tryakṣṇe pūṣṇo dantabhide vāmanāya śivāya ca
14 yāmyāyāvyakta keśāya sadvṛtte śaṃkarāya ca
kṣemyāya hari netrāya sthāṇave puruṣāya ca
15 hari keśāya muṇḍāya kṛśāyottāraṇāya ca
bhāskarāya sutīrthāya devadevāya raṃhase
16 uṣṇīṣiṇe suvaktrāya sahasrākṣāya mīḍhuṣe
giriśāya praśāntāya yataye cīravāsase
17 bilvadaṇḍāya siddhāya sarvadaṇḍadharāya ca
mṛgavyādhāya mahate dhanvine 'tha bhavāya ca
18 varāya saumya vaktrāya paśuhastāya varṣiṇe
hiraṇyabāhave rājann ugrāya pataye diśām
19 paśūnāṃ pataye caiva bhūtānāṃ pataye tathā
vṛṣāya mātṛbhaktāya senānye madhyamāya ca
20 sruva hastāya pataye dhanvine bhārgavāya ca
ajāya kṛṣṇa netrāya virūpākṣāya caiva ha
21 tīkṣṇadaṃṣṭrāya tīkṣṇāya vaiśvānara mukhāya ca
mahādyutaye 'naṅgāya sarvāṅgāya prajāvate
22 tathā śukrādhipataye pṛthave kṛtti vāsase
kapālamāline nityaṃ suvarṇamukuṭāya ca
23 mahādevāya kṛṣṇāya tryambakāyānaghāya ca
krodhanāya nṛśaṃsāya mṛdave bāhuśāline
24 daṇḍine taptatapase tathaiva krūrakarmaṇe
sahasraśirase caiva sahasracaraṇāya ca
namaḥ svadhā svarūpāya bahurūpāya daṃṣṭriṇe
25 pinākinaṃ mahādevaṃ mahāyoginam avyayam
triśūlapāṇiṃ varadaṃ tyambakaṃ bhuvaneśvaram
26 tripuraghnaṃ trinayanaṃ trilokeśaṃ mahaujasam
prabhavaṃ sarvabhūtānāṃ dhāraṇaṃ dharaṇīdharam
27 īśānaṃ śaṃkaraṃ sarvaṃ śivaṃ viśveśvaraṃ bhavam
umāpatiṃ paśupatiṃ viśvarūpaṃ maheśvaram
28 virūpākṣaṃ daśa bhujaṃ tiṣyagovṛṣabhadhvajam
ugraṃ sthāṇuṃ śivaṃ ghoraṃ śarvaṃ gaurī śamīśvaram
29 śitikaṇṭham ajaṃ śukraṃ pṛthuṃ pṛthu haraṃ haram
viśvarūpaṃ virūpākṣaṃ bahurūpam umāpatim
30 praṇamya śirasā devam anaṅgāṅgaharaṃ haram
śaraṇyaṃ śaraṇaṃ yāhi mahādevaṃ caturmukham
31 evaṃ kṛtvā namas tasmai mahādevāya raṃhase
mahātmane kṣitipate tat suvarṇam avāpsyasi
suvarṇam āhariṣyantas tatra gacchantu te narāḥ
32 [v]
ity uktaḥ sa vacas tasya cakre kāraṃdhamātmajaḥ
tato 'timānuṣaṃ sarvaṃ cakre yajñasya saṃvidhim
sauvarṇāni ca bhāṇḍāni saṃcakrus tatra śilpinaḥ
33 bṛhaspatis tu tāṃ śrutvā maruttasya mahīpateḥ
samṛddhimati devebhyaḥ saṃtāpam akarod bhṛśam
34 sa tapyamāno vaivarṇyaṃ kṛśatvaṃ cāgamat param
bhaviṣyati hi me śatruḥ saṃvarto vasumān iti
35 taṃ śrutvā bhṛśasaṃtaptaṃ devarājo bṛhaspatim
abhigamyāmara vṛtaḥ provācedaṃ vacas tadā



